Emociju diapazons pēc dzemdībām
Pēc dzemdībām vienlaikus var būt mīlestība, atvieglojums, bailes, dusmas, skumjas vai nejūtīgums. Tas nepadara cilvēku par sliktu vecāku. Fiziska atveseļošanās, hormonālas pārmaiņas, sāpes, barošanas grūtības, miega trūkums un jaunā atbildība noslogo nervu sistēmu. Arī partneris vai otrs aprūpētājs var piedzīvot depresiju vai trauksmi.
Vieglas pēcdzemdību skumjas jeb “baby blues” parasti sākas pirmajās dienās un mazinās divu nedēļu laikā. WHO iesaka meklēt padomu, ja sajūtas kļūst ļoti intensīvas vai saglabājas ilgāk par divām nedēļām. Diagnozi nevar noteikt pēc viena kontrolsaraksta, taču ciešanas ir pietiekams iemesls sarunai.
Pazīmes, kuras nevajag izturēt vienatnē
Sazinieties ar ģimenes ārstu, ginekologu, vecmāti, psihologu vai psihiatru, ja ir noturīgas skumjas, tukšuma vai vainas sajūta, panika, uzmācīgas biedējošas domas, nespēja izjust prieku, atsvešinātība no mazuļa, ēšanas pārmaiņas vai miega nespēja arī tad, kad bērns guļ. Īpaši svarīgi meklēt palīdzību, ja simptomi pastiprinās vai traucē mazgāties, ēst, lietot zāles un droši rūpēties par bērnu.
Uzmācīga nevēlama doma pati par sevi nav nodoms rīkoties, tomēr par to ir vērts godīgi pastāstīt speciālistam. Pēcdzemdību depresija un trauksme ir ārstējamas; atbalsts var ietvert sarunas, praktisku palīdzību, psihoterapiju, medicīnisku izvērtēšanu un, ja vajadzīgs, medikamentus.
Pirmais palīdzības solis Latvijā
Izvēlieties vienu sasniedzamu kontaktu šodien: ģimenes ārstu, vecmāti vai ginekologu. Sakiet konkrēti: “Kopš dzemdībām es lielāko dienas daļu jūtos bezcerīgi, tas ilgst desmit dienas, un man grūti parūpēties par sevi.” Pajautājiet, cik ātri iespējams izvērtējums un kur vērsties, ja stāvoklis pasliktinās. Pie psihiatra psihiskas saslimšanas gadījumā nosūtījums nav vajadzīgs; par valsts apmaksātas aprūpes pieejamību jautājiet NVD.
Pieaugušie Latvijā visu diennakti bez maksas var zvanīt uz krīžu tālruni 116 123 latviešu, angļu vai krievu valodā. Tur var saņemt tūlītēju emocionālu atbalstu un interesēties par valsts apmaksātām psihologa konsultācijām; pieejamība var nebūt tūlītēja.
Drošības plāns šodienai
- Pasakiet vienam uzticamam cilvēkam, ka jums vajag klātbūtni, nevis tikai padomu.
- Vienojieties, kurš pārņem bērnu, kamēr jūs guļat, ēdat, mazgājaties vai sazvanāt ārstu.
- Nolieciet redzamā vietā 113, 112 un 116 123.
- Ja jūtaties nedroši, nepalieciet vienatnē un nelietojiet alkoholu vai citas apreibinošas vielas.
- Pierakstiet simptomu sākumu, miegu, zāles un iepriekšējas psihiskās veselības epizodes ārstam.
Praktiska palīdzība neaizstāj ārstēšanu, bet var dot spēku līdz vizītei.
Kad vajadzīga neatliekama palīdzība
Domas par pašnāvību, nodoms kaitēt sev vai bērnam, konkrēts plāns, nespēja garantēt drošību, balsis, maldīgas pārliecības, smags apjukums vai strauja kontakta zaudēšana ar realitāti ir neatliekama situācija. Pēcdzemdību psihoze var sākties pēkšņi un prasa tūlītēju medicīnisku palīdzību.
Neatstājiet cilvēku vienu; pārvietojiet bērnu pie droša pieaugušā un zvaniet 113 vai 112. Ja iespējams, atveriet durvis mediķiem un sagatavojiet zāļu sarakstu. Krīžu tālrunis 116 123 sniedz atbalstu, bet neaizstāj neatliekamo palīdzību tieša apdraudējuma brīdī.
Kā tuvinieks var palīdzēt
Nesakiet “saņemies” vai “tev taču viss ir labi”. Klausieties bez strīda, pajautājiet tieši par pašnāvības vai kaitējuma domām un palīdziet sazvanīt aprūpi. Konkrēti piedāvājumi — atnest ēdienu, izmazgāt veļu, pavadīt uz vizīti, divas stundas aprūpēt bērnu — ir vieglāk pieņemami nekā “dod ziņu, ja ko vajag”. Atveseļošanās nav rakstura pārbaudījums, un palīdzības meklēšana ir rūpes par visu ģimeni.
Ko teikt vizītē
Ja runāt ir grūti, uzrakstiet trīs teikumus telefonā: cik ilgi simptomi turpinās, kā tie ietekmē miegu un aprūpi, un vai ir domas par kaitējumu. Parādiet tos ārstam. Paņemiet līdzi uzticamu cilvēku, ja tas palīdz, taču lūdziet arī iespēju daļu vizītes runāt privāti. Ja pirmais speciālists jūsu bažas nenovērtē, meklējiet otru profesionālu izvērtējumu.
Personīgais rīcības plāns
Informāciju ir vieglāk izmantot, ja to pārvērš nelielā plānā. Izvēlies vienu pieaugušo, kurš vajadzības gadījumā var palīdzēt ar zvaniem, transportu vai pierakstiem. Atzīmē tikai paveicamo tuvāko soli; viss saraksts nav jāizdara vienā dienā. Šis plāns attiecas uz emocionālajām pārmaiņām pēc dzemdībām un palīdzības saņemšanai:
- reizi dienā godīgi nosauc savu noskaņojumu, trauksmi, miegu un spēju parūpēties par sevi;
- pasaki vienam uzticamam cilvēkam, kāda konkrēta palīdzība vajadzīga šodien;
- sazinies ar ģimenes ārstu, vecmāti vai psihiskās veselības speciālistu, ja grūtības nepāriet vai pastiprinās;
- domu par paškaitējumu, bērna kaitēšanu vai realitātes zuduma gadījumā neatstāj cilvēku vienu un meklē neatliekamu palīdzību.
Ko pierakstīt un pajautāt
Vienā piezīmē glabā datumu, svarīgākos faktus, saņemto norādi un nākamo pārbaudes punktu. Tas palīdz noguruma brīdī precīzi izstāstīt situāciju un nepazaudēt vienošanos. Sarunai ar iestādi vai speciālistu sagatavo šos jautājumus:
- Cik ilgi sajūtas turpinās, un vai tās traucē gulēt, ēst vai rūpēties par bērnu?
- Kurš cilvēks var būt klāt, kamēr tiek sazvanīta profesionāla palīdzība?
Vienošanās ir pārskatāma, ja ģimenes vajadzības mainās. Ja saruna kļūst nedroša, ir draudi, vardarbība vai tūlītējs kaitējuma risks, prioritāte ir droša vieta un profesionāla palīdzība, nevis konflikta atrisināšana divatā.