Dažādas sajūtas ir iespējamas vienlaikus
Grūtniecība var nest prieku, bailes, nogurumu, dusmas un šaubas vienā dienā. Arī ļoti gaidīta grūtniecība nepasargā no trauksmes vai depresijas. Tas nav pateicības, rakstura vai spējas būt labai mammai mērs. Hormonālas pārmaiņas, slikta dūša, miega trūkums, iepriekšēja trauma, finansiāls spiediens un attiecību grūtības var summēties. Svarīgākais nav noteikt sev diagnozi internetā, bet pamanīt, vai pašsajūta ilgstoši traucē ēst, gulēt, strādāt, rūpēties par sevi vai just saikni ar ikdienu.
Pazīmes, kuras pelna sarunu
Pastāsti speciālistam, ja vairākas dienas pēc kārtas atkārtojas nomāktība, bezcerība, spēcīgs nemiers, panikas epizodes, uzmācīgas biedējošas domas, aizkaitināmība vai sajūta, ka vairs nekas nesagādā prieku. Nozīmīgas ir arī fiziskas pazīmes: gandrīz neiespējams miegs pat tad, kad vari atpūsties, būtiska apetītes maiņa, nespēja koncentrēties vai pastāvīga saspringuma sajūta. Ne visas izmaiņas nozīmē slimību, taču to smagums un ietekme uz dzīvi ir pietiekams iemesls izvērtēšanai. Partneris var pamanīt pārmaiņas agrāk, bet viņam jārunā iejūtīgi, nevis jānosaka diagnoze.
Ar ko sākt Latvijā
Vienkāršākais pirmais solis ir pateikt savam ginekologam, vecmātei vai ģimenes ārstam: “Mana emocionālā pašsajūta traucē ikdienai, un es gribu palīdzību.” Pieraksti galvenos simptomus, to ilgumu, miegu, lietotās zāles un iepriekšējo psihiskās veselības pieredzi. Ārsts var izvērtēt arī fiziskus iemeslus, pārrunāt drošu ārstēšanu un nepieciešamības gadījumā nosūtīt tālāk. NVD noteiktu diagnožu gadījumā apmaksā psiholoģisku vai psihoterapeitisku palīdzību ar ģimenes ārsta vai psihiatra nosūtījumu; konkrētu pieejamību un rindas noskaidro pie NVD pa tālruni 80001234.
Vienotais bezmaksas krīžu tālrunis 116123 darbojas visu diennakti latviešu, krievu un angļu valodā. Tas ir piemērots sarunai un nākamā soļa atrašanai; tieša apdraudējuma gadījumā jāzvana 113 vai 112.
Terapija un zāles nav savstarpēji pretinieki
Palīdzība var ietvert atbalsta sarunas, psihoterapiju, praktiskas miega un slodzes izmaiņas, sociālu palīdzību un reizēm medikamentus. Izvēle atkarīga no simptomu smaguma, iepriekšējās ārstēšanas un pašas vēlmēm. Nepārtrauc antidepresantu vai citu psihiatrijas zāļu lietošanu pēkšņi: gan neārstēti smagi simptomi, gan strauja terapijas maiņa var radīt risku. Lēmumu pieņem kopā ar ārstu, salīdzinot konkrētā preparāta ieguvumus un riskus. Ja viena pieeja nepalīdz vai speciālists nerada drošības sajūtu, drīksti lūgt citu izvērtējumu.
Mazs plāns grūtai dienai
Kad spēka ir maz, izvēlies minimumu, nevis perfektu režīmu. Paēd kaut ko vienkāršu, izdzer ūdeni, ieej dušā vai piecas minūtes pabūsti svaigā gaisā. Nosūti vienam uzticamam cilvēkam konkrētu lūgumu: “Vai vari šovakar piezvanīt?” vai “Vai vari aizvest mani uz vizīti?” Ierobežo saturu, kas palielina bailes, un neizmanto alkoholu vai nomierinošus preparātus bez ārsta norādes. Elpošanas vingrinājums var mazināt saspringumu, bet tas nav ārstēšanas aizstājējs, ja simptomi ir smagi.
Partnera un ģimenes loma
Noderīgāka par frāzi “saņemies” ir klātbūtne un praktiska palīdzība. Pajautā: “Vai vēlies, lai klausos, palīdzu atrast ārstu vai izdaru ko konkrētu mājās?” Uztver runas par bezcerību nopietni un neatstāj cilvēku vienu, ja šķiet, ka viņš nav drošībā. Vienlaikus partnerim nav jākļūst par vienīgo terapeitu. Arī viņš var būt pārguris vai nobijies un meklēt konsultāciju sev. Ģimenē iepriekš vienojieties, kam zvanīsiet krīzē un kur glabāsies svarīgie kontakti.
Kad palīdzība vajadzīga nekavējoties
Ja ir domas nodarīt pāri sev vai citam, konkrēts plāns, nespēja parūpēties par pamatvajadzībām, dzirdamas balsis, redzamas lietas, ko citi neredz, vai ir izteikts apjukums, tā ir neatliekama situācija. Zvani 113 vai 112, dodies uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu un palūdz uzticamam cilvēkam būt blakus. Krīžu tālrunis var sniegt sarunu un palīdzēt izturēt brīdi, bet tas neaizstāj neatliekamu medicīnisku izvērtējumu tieša apdraudējuma gadījumā. Ja partneris kļūst vardarbīgs vai kontrolē pieeju ārstam un naudai, prioritāte ir drošības plāns un ārēja palīdzība.
Sagatavo pēcdzemdību atbalstu jau tagad
Grūtniecības laikā pārrunā, kam ziņosi par pašsajūtas pasliktināšanos pēc dzemdībām, kurš palīdzēs ar ēdienu un miegu un kā sazināsies ar ģimenes ārstu. Iepriekšēja depresija, trauksme, bipolāri traucējumi vai pēcdzemdību psihoze nozīmē, ka individuāls plāns ar psihiatru ir īpaši svarīgs. Ieraksti plānā zāļu lietošanu, agrīnās brīdinājuma pazīmes un kontaktus. Palīdzības lūgšana nav neveiksme — tā ir rūpe gan par sevi, gan bērnu.