Vienojieties, ko nozīmē labs atbalsts
Dzemdību partneris var būt laulātais, dzīvesbiedrs, radinieks vai cita uzticama persona. NVD norāda, ka ģimenes dzemdības līgumiestādē ir valsts apmaksātas, taču konkrētās slimnīcas prasības pavadošajai personai, klātbūtne operāciju zālē un palikšana pēc dzemdībām jāpārbauda tieši iestādē. WHO atbalsta sievietes izvēlētu pavadoni, jo nepārtraukts praktisks un emocionāls atbalsts var uzlabot dzemdību pieredzi.
Pirms piekrist lomai, partnerim godīgi jānovērtē, vai viņš spēj saglabāt mieru, ievērot privātumu un sekot personāla norādēm. Dzemdētājai ir tiesības pārdomāt, kuru vēlas telpā. Labs partneris nav skatītājs vai projekta vadītājs; viņš palīdz sievietei justies sadzirdētai un drošai.
Sagatavojieties kopā
Izlasiet dzemdību plānu un atzīmējiet trīs galvenās prioritātes. Pārrunājiet pieskārienus, masāžu, vārdus, klusumu, foto, ziņas radiniekiem un situācijas, kad partnerim jāatkāpjas. Izmēģiniet vienkāršas pozas, pretspiedienu mugurai un lēnu elpošanu, bet neuzstājiet uz tehniku, kas dzemdībās vairs nepatīk.
Praktiskais kontrolsaraksts:
- izbraukt maršrutu, atrast uzņemšanas ieeju un stāvvietu;
- saglabāt nodaļas numuru un rezerves transportu;
- zināt, kur somā ir Mātes pase, zāļu saraksts un mazuļa drēbes;
- paņemt dokumentu, maiņas apģērbu, nodaļai piemērotus apavus, ūdeni, atļautas uzkodas un lādētāju;
- sakārtot vecāko bērnu, mājdzīvnieku un darba jautājumus;
- apstiprināt slimnīcas aktuālās prasības un iespējamos maksājumus.
Palīdzi kontrakciju laikā
Sāc ar vienu jautājumu: “Ko tev vajag tieši tagad?” Piedāvā ūdeni, atgādini iztukšot urīnpūsli, palīdzi mainīt pozu, atbalsti ejot, elpo lēni līdzās vai uzliec pretspiedienu, ja tas patīk. Vienlaikus nepiedāvā piecas izvēles. Kontrakcijas laikā runā īsi; starplaikā pajautā, vai turpināt. “Nepieskaries” ir pilnvērtīga instrukcija, nevis noraidījums.
Sargā mierīgu vidi: samazini nevajadzīgas sarunas, pārvaldi telefonu un lūdz atļauju pirms fotografēšanas vai informācijas sūtīšanas. Nedod ēdienu, dzērienu, zāles vai uztura bagātinātājus pretēji personāla norādēm. Ja pašam kļūst nelabi, apsēdies un pasaki personālam; nav droši klusējot mēģināt izturēt.
Esi saziņas atbalsts, nevis lēmējs
Partneris var īsi atgādināt komandai svarīgo: alerģiju, saziņas vajadzību vai dzemdību plāna prioritāti. Ja nav tūlītējas ārkārtas situācijas, noder jautājumi: “Ko jūs iesakāt un kāpēc?”, “Kādi ir ieguvumi un riski?”, “Vai ir alternatīva?”, “Cik steidzami jāizlemj?” Pēc tam dod telpu dzemdētājai atbildēt pašai.
Neiesaisties konfliktā, kad vajadzīga skaidrība. Pasaki novērojumu un lūgumu: “Viņai ir grūti uztvert garu skaidrojumu; vai varat pateikt nākamo soli vienā teikumā?” Ja situācija strauji mainās, seko personāla norādēm un palīdzi saglabāt kontaktu. Partnera uzdevums nav interpretēt monitoru vai apstrīdēt neatliekamu palīdzību bez informācijas.
Ja vajadzīga operācija vai atdalīšana
Jau iepriekš pajautājiet nodaļai, kad partneris drīkst būt operāciju zālē un kas notiek neatliekama ķeizargrieziena vai vispārējās anestēzijas gadījumā. Noteikumi un medicīniskās iespējas atšķiras. Ja partnerim jāgaida ārpusē, noskaidro vienu kontaktpersonu un kad būs nākamā informācija.
Ja mātei un mazulim aprūpe vajadzīga atsevišķi, vienojieties, kam partneris seko, ja ir izvēle. Viņš var pierakstīt laikus, speciālistu teikto un jautājumus, nevis mēģināt visu atcerēties. Neizplati ziņas ģimenei, pirms abi vecāki tam piekrīt.
Pirmās stundas un robežas
Pēc piedzimšanas partneris var palīdzēt nodrošināt mieru kontaktam āda pret ādu, atnest ūdeni un ēdienu, sameklēt zvana pogu un atbalstīt mazuļa turēšanu vai pirmo ēdināšanu pēc personāla norādēm. Ja māte nevar turēt bērnu un komanda to atļauj, partnerim var piedāvāt kontaktu āda pret ādu.
Pajautā, ko ārsts vai vecmāte vēlas, lai ģimene novēro, un pieraksti svarīgo. Partnerim arī vajag paēst, padzerties un atpūsties; īsa maiņa ar saskaņotu atbalsta personu var būt labāka nekā pilnīgs izsīkums. Klātbūtne nav varonības pārbaudījums — tā ir mierīga, elastīga sadarbība. Pēc tam pārrunājiet piedzīvoto bez vainošanas: arī partnerim var būt vajadzīgs atbalsts vai saruna ar speciālistu.
Izmēģiniet atbalsta plānu pirms dzemdībām
Vienu vakaru izspēlējiet praktisku mēģinājumu bez teātra. Atbalsta persona atver maršrutu uz izvēlēto nodaļu, atrod dokumentus un somu, ieslēdz kontrakciju laika pierakstu un piezvana uz iepriekš saglabātu iestādes numuru. Pēc tam desmit minūtes izmēģiniet divus komforta paņēmienus — mierīgu elpošanas ritmu, pozas maiņu, spiedienu muguras lejasdaļā vai klusumu. Dzemdētāja pasaka “turpini”, “maini” un “apstājies”, bet partneris reaģē bez aizvainojuma. Tas trenē svarīgāko prasmi: pamanīt, ka vajadzības mainās.
Vienojieties arī par rīcību noguruma brīdī. Partnerim jāēd, jādzer un īsi jāatpūšas, kad tas ir droši, jo pārguris atbalstītājs nevar labi klausīties vai iegaumēt norādes. Nosakiet vienu rezerves cilvēku praktiskiem uzdevumiem — mājdzīvniekam, vecākam bērnam, transportam vai mantu atvešanai — un nedalieties ar jaunumiem plašāk, nekā vēlas dzemdētāja. Pēc dzimšanas partnera darbs turpinās ar vienkāršām lietām: aizsargāt atpūtu, palīdzēt ar ēdienu un ūdeni, pierakstīt būtisku medicīnisko informāciju un ierobežot viesus. Ja mātei vai bērnam vajadzīga neatliekama aprūpe, partneris seko komandas norādēm un uzdod vienu skaidru jautājumu: kurš informēs un kad gaidāms nākamais jaunums.