Raudāšana ir signāls, nevis manipulācija
Jaundzimušais ar raudāšanu ziņo par izsalkumu, nogurumu, diskomfortu, temperatūru, vajadzību pēc tuvuma vai saslimšanu. Viņš vēl nespēj apzināti manipulēt. Raudāšanas daudzums atšķiras un pirmajos mēnešos var pieaugt, arī veselam bērnam. Mērķis nav panākt pilnīgu klusumu, bet atsaucīgi pārbaudīt vajadzības un pamanīt izmaiņas. Īsa piezīme par laiku, barošanu, autiņiem, miegu un citiem simptomiem palīdz ārstam, taču nepārvērt katru skaņu par diagnozi. Uzticies arī sajūtai, ka šī raudāšana ir citāda nekā parasti.
Izmanto vienu un to pašu pārbaudes secību
Vispirms paskaties, vai mazulis elpo brīvi, ir ierastā krāsā un reaģē. Tad pārbaudi izsalkuma signālus, autiņu, apģērba krokas, karstumu vai aukstumu un to, cik ilgi bērns bijis nomodā. Apskati pirkstus un dzimumorgānus, vai nav aptinusies matu šķipsna, un pārliecinies, ka apģērbs nav par ciešu. Pēc barošanas turi vertikālāk, ja bērnam vajag atraugu, bet nevaino katru raudāšanu “gāzītēs”. Ja viena vajadzība novērsta, dod dažas minūtes pielāgoties, nevis vienlaikus strauji maini daudzas metodes.
Nomierini maigi un paredzami
Palīdzēt var ciešs kontakts, āda pie ādas, lēna šūpošana rokās, klusa balss, pastaiga vai vienmērīgs fona troksnis zemā skaļumā. Samazini spilgtu gaismu, ekrānus un cilvēku plūsmu, ja bērns ir pārguris. Piedāvā zīdīšanu pēc signāliem; ja ģimene lieto knupi, pārrunā tā laiku ar speciālistu, īpaši zīdīšanas sākumā. Vienmēr atbalsti galvu un kaklu. Nekad nekrati, nemet gaisā, nespied vēderu un nelieto alkoholu, augu pilienus vai citus līdzekļus bez mediķa ieteikuma.
Kad nekas uzreiz nepalīdz
Dažreiz paēdis, sauss un vesels mazulis turpina raudāt. Tas nenozīmē, ka vecāks ir izgāzies. Ja jūti dusmas, paniku vai ķermenis saspringst, noliec bērnu uz muguras tukšā, drošā gultiņā un uz dažām minūtēm izej citā telpā. Elpo, nomazgā seju un piezvani citam pieaugušajam. Ir drošāk ļaut bērnam īsu brīdi raudāt drošā vietā nekā turēt viņu brīdī, kad vari zaudēt kontroli. Sagatavo iepriekš divus cilvēkus, kuriem drīkst zvanīt arī naktī, un pasaki tieši: “Man vajag, lai tu pārņem.”
Ko pārrunāt ar ģimenes ārstu
Sazinies ar praksi, ja raudāšana regulāri traucē ēšanu vai miegu, šķiet saistīta ar sāpēm, sākusies pēkšņi vai ģimene vairs netiek galā. Sagatavo informāciju par sākumu, ilgumu, barošanu, svara dinamiku, vēdera izeju, vemšanu, temperatūru, izsitumiem un urinēšanu. Ārsts izvērtē bērnu un palīdz atšķirt normālu attīstības posmu no slimības. Nav viena droša testa vai līdzekļa visiem “koliku” gadījumiem. Pirms mainīt maisījumu, izslēgt produktus no mātes uztura vai dot preparātu, noskaidro mērķi un pārskatīšanas laiku. Arī vecāka miegs un mentālā veselība ir daļa no plāna.
Sarkanās pazīmes
Nekavējoties meklē palīdzību, ja mazulis ir ļengans, grūti pamodināms, elpo ar piepūli, kļūst zils vai pelēcīgs, viņam ir krampji, izspiedies avotiņš, jauni violeti izsitumi, zaļa vai asiņaina vemšana, asinis fēcēs, trauma vai neparasti spalgs, nepārtraukts kliedziens. Temperatūra virs 38°C bērnam līdz trīs mēnešiem prasa tūlītēju medicīnisku izvērtēšanu. Pie bezsamaņas, pēkšņiem elpošanas traucējumiem, smagas traumas vai ja bērns ticis kratīts, zvani 113 un godīgi pastāsti notikušo — precīza informācija palīdz glābt veselību.
Pirms steidzama zvana, ja tas nekavē palīdzību, sagatavo bērna precīzu vecumu, simptomu sākuma laiku, temperatūru un mērīšanas veidu, pēdējās ēdienreizes, slapjo autiņu skaitu, zināmās slimības un lietotos līdzekļus. Pasaki savu adresi, tālruņa numuru un vai vari droši nokļūt ārstniecības iestādē. Pieraksti saņemto norādi un laiku, kad stāvoklis jāpārvērtē. Ja pašsajūta pasliktinās pirms norunātās apskates, zvani atkārtoti; iepriekšējs mierinošs padoms neattiecas uz jaunu vai smagāku simptomu.
Personīgais rīcības plāns
Informāciju ir vieglāk izmantot, ja to pārvērš nelielā plānā. Izvēlies vienu pieaugušo, kurš vajadzības gadījumā var palīdzēt ar zvaniem, transportu vai pierakstiem. Atzīmē tikai paveicamo tuvāko soli; viss saraksts nav jāizdara vienā dienā. Šis plāns attiecas uz raudāšanas iemeslu pārbaudi un aprūpētāja drošību:
- vispirms pārbaudi ēšanu, autiņu, temperatūru, apģērbu un vajadzību pēc tuvuma;
- pamēģini vienu nomierināšanas paņēmienu dažas minūtes, nevis daudzus uzreiz;
- atzīmē raudāšanas sākumu, ilgumu, saistību ar ēšanu un citus simptomus;
- ja spriedze kļūst nepanesama, noguldi mazuli drošā vietā un palūdz citam pieaugušajam pārņemt aprūpi.
Ko pierakstīt un pajautāt
Vienā piezīmē glabā datumu, svarīgākos faktus, saņemto norādi un nākamo pārbaudes punktu. Tas palīdz noguruma brīdī precīzi izstāstīt situāciju un nepazaudēt vienošanos. Sarunai ar iestādi vai speciālistu sagatavo šos jautājumus:
- Vai raudāšana ir citāda nekā parasti vai tai pievienojies drudzis, vemšana vai apātija?
- Kurš var ierasties vai būt sazvanāms, kad aprūpētājam vajadzīga pauze?
Ja pašsajūta pasliktinās, negaidi plānoto vizīti tikai tāpēc, ka iepriekš saņemts mierinošs padoms. Pēkšņa dzīvības apdraudējuma, bezsamaņas vai smagu elpošanas traucējumu gadījumā Latvijā zvani 113; neskaidrā ārkārtas situācijā vari zvanīt arī 112.